Globlais Latvietis. 21. Gadsimts

Jau divus gadus diasporas teātra spēlētāji apvienojušies Pasaules Latviešu amatieru teātru apvienībā - tās biedri viņnedēļ tikās kopsapulcē, lai atskatītos uz paveikto pirmajos darbības gados. Tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts diskutējam par to, kāda ieskicējas teātru apvienības PLATS turpmākā darbība. Zinot, ka 2022. gada nogalē no apvienības izstājās pieci teātri,  skaidrojam, cik stabila ir teātru apvienība PLATS, interesējamies arī par kvalitāti diasporas amatieru teātros un  arī par to, kā piesaistīt gados jaunos diasporas pārstāvjus teātra spēlēšanai. Diskutē: Atis Rozentāls, teātra kritiķis, laikraksta "Diena" žurnālists, Sandra Bondarevska, PLATS valdes priekšsēde no Īrijas, Māra Lewis, Sanfrancisko Jaunā teātra (ASV) režisore un producente, Jānis Kārkliņš, Austrālijas latviešu teātra pārstāvis no Melburnas, Ingmārs Čaklais, Birmingemas Mazā teātra (Lielbritānija) mākslinieciskais vadītājs, un Liāra Ozola, Bergenas (Norvēģija) latviešu amatierteātra „LATIBergen” vadītāja.

Diaspora gatavojas vasarā gaidāmajiem Visparējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem Rīgā. Par noskaņojumu deju kolektīvos Kanādā, par koru mēģinājumiem latviešu kopienā Brazīlijā un folkloras tradīciju kopšanu Eiropā, par dziesmu un deju repertuāru apguvi semināros un iespējām piedalīties svētkos saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: diasporas kolektīvu koordinatore Aiga Vasiļevska, Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve, Deju svētku virsvadītājs, diasporas deju kopu virsvadītājs Jānis Purviņš, Dziesmu svētku virsvadītājs, diasporas koru virsdiriģents Ivars Cinkuss ir atnākuši uz Latvijas Radio. No Kanādas raidījumā piedalās Dziesmu svētku virsvadītaja, Toronto tautas deju kolektīvs "Daugaviņa" vadītāja Selga Apse, no Brazīlijas - Inga Liepiņa, Brazīlijas latviešu kora dalībniece, Allans Arajs, Brazīlijas latviešu kora mākslinieciskais vadītājs, un uz Brazīliju ir devies arī Dziesmu svētku virsdiriģents Gints Ceplenieks, kurš palīdz Brazīlijas latviešiem sagatavoties svētk

Veikts jaunu pētījums, kurā apzinātas dzīves un darba iespējas Latvijas reģionos un pašvaldību sniegtais atbalsts tiem, kas atgriežas. Kādi apstākļi veicina vai kavē reemigrantu iekļaušanos darba tirgū un uzņēmējdarbības uzsākšanu, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Latgales plānošanas reģions sadarbībā ar Latvijas Universitāti veic pētījumu „Dzīves un darba iespējas reģionos kā veicinošie faktori ārējai un iekšējai remigrācijai”. Pētījuma mērķis ir apzināt dzīves un darba iespējas Latvijas reģionos, kā arī pašvaldību atbalsta instrumentus remigrācijas veicināšanai. Diskutē pētījuma „Dzīves un darba iespējas reģionos kā veicinošie faktori ārējai un iekšējai remigrācijai” vadošā pētniece Inta Mieriņa, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits, Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska, Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta di

Gada pirmajā raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts studijā aicinām Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos Elitu Gaveli, lai kopā ar diasporas žurnālistiem apspriestu aktuālos 2023. gadā risināmos jautājumus. Jautājumus uzdod portāla “Latviesi.com” vadītājs, valdes priekšsēdētājs Indulis Bērziņš, laikrakstu “Laiks” un “Brīvā Latvija” žurnāliste Sallija Benfelde un Latvijas Televīzijas un LSM.lv autore Lielbritānijā Ilze Kalve  

Skanīgus Ziemassvētkus esam nolēmuši aizvadīt raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts un šoreiz uz sarunu aicinām tos, kuri kustas paši un kustina citus - latvietis muzicēšanu neatstāj novārtā arī dzīvojot ārpus Latvijas. Tiekamies tikai ar dažiem no diasporas aktīvajiem muzikantiem. Sarunā piedalās Rinalds Maksimovs, grupas "Dzelonis" pārstāvis, Signe Rirdance, “Stokholmas spēlmaņu” runas sieva, Liene Barons, Eslingenas orķestra pārstāve, un Mārtiņš Īstais, kurš muzicē Anglijā. Bet raidījuma ieskaņā muzicē Anna Wohl, dziedātāja no Skotijas, un Zigurds Šusters, muzikants no Anglijas.

Kamēr citviet pasaulē hospisa aprūpe ir neatņemama daļa veselības aprūpes sistēmas, Latvijā paliatīvajā aprūpē ir milzu robi, tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, vai un kā diasporas zināšanas un pieredze var noderēt Latvijai nodrošinot cieņpilnu un dzīves vērtu cilvēka pēdējo dzīves posmu. Vienlaikus portālā manabalss.lv turpinās parakstu vākšana iniciatīvai "Par tiesībām uz cieņpilnu nāvi. Par valsts apmaksātu hospisa aprūpes pakalpojuma ieviešanu Latvijā". Līdz šodienai parakstījušies 15423 cilvēku. Raidījumā diskutē: interniste, geriatre, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības biedre no Amerikas pārcēlusies uz Latviju, lai realizētu gūto pieredzi par hospiss Annemarija Linares, ģimenes ārste, dietoloģe Justīne Rudzīte, Saeimas Sociālā un darba lietu komisijas priekšsēdētaja Inga Bērziņa, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš un ārsts un SIA “Magnum Social & Medical Care” valdes priekšsēdētājs, cilvēks, kurš hospisā ir iesaistīts Krist

Runājot par to, ko latvieši brīvajā laikā, kopā sanākot, dara svešumā, diezgan stereotipiski prātā nāk dejas, koris, folkloras kopas, teātra spēlēšana, esam runājuši arī par to, ka latviešiem patīk arī brīvajā laikā spēlēt prāta spēles, šoreiz par vēl dažiem hobijiem, kas atšķir latviešu diasporu no citām. Un tas ir novuss un hokejs, jo arī šīs spēles raksturo tieši latviešus. Dublina ir vienīgā lielpilsēta Eiropā, kurā nav nevienas ledus halles, bet, neraugoties uz to, latvieši tur spēlē hokeju un, ja reiz halle Dublinā būs, tad, iespējams, pateicoties latviešiem. Tikmēr latvieši Lielbritānijā "tur novusa kanti" un britus iepazīstina ar šo spēli. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts par novusu un hokeju kā iespēju aktualizēt šos sporta veidus un arī pašiem sevi pieteikt mītnes zemē. Sarunājas Linards Lībietis, kurš vada Novusa klubu Koventrijā un ir Lielbritānijas Novusa federācijas valdes loceklis, Dace Čaklā, Birmingemas Novusa kluba vadītaja un Lielbritānijas Novusa federācijas ģeneralsekretāre,

Kāpēc Latvijā neatzīst mītnes zemēs nokārtotu latviešu valodas eksāmenu. Piemēram, Īrijā šajā gadā to izdarījuši 60 jaunieši. Latvijā eksāmenu neņem vērā, un tas kļūst aktuāls un svarīgs jautājums, stājoties augstskolā šeit. Latviešu valoda kā otrā svešvaloda – vai tas varētu būt risinājums valodas uzturēšanai diasporā? Virkne neskaidrību un risināmu jautājumu, par kuriem saruna šīs reizes raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Diskutē Eiropas Latviešu apvienības projektu vadītāja Aira Priedīte, Zane Kažotniece no Īrijas, Mayo latviešu skoliņas “Graudiņš” vadītāja, Minsteres Latviešu centra priekšsēdes vietniece Laura Ritenberga-Kinder, viņa ir tulce un diasporas valodniece no Vācijas, kas lasa lekcijas vecākiem un šobrīd raksta arī doktordarbu par bilingvālo ģimeni, un Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvas un attīstības departamenta direktora vietniece valsts valodas politikas jomā Vineta Ernstsone.  

Jau desmit gadu Igaunijā aktīvi rosās Tartu latviešu biedrība. Svinot biedrības desmitgadi, tiekamies ar rosīgākajiem Igaunijas latviešiem, lai skaidrotu, kā ikdienā uztur savu latvietību tie, kuri dzīvo tik tuvu dzimtenei, tomēr ir prom no tās, un ar kādiem izaicinājumiem nākas saskarties diasporai kaimiņos? Raidījumā piedalās Tartu Latviešu biedrības vadītāja Ilze Salnāja-Verva, diriģents, skolotājs Matīss Briedis, „Interreg” programmas konsultante Inese Nikopensius un Tartu Universitātes doktorants Jānis Zālīte.  

Ir sācies izglītības un uzņēmējdarbības attīstības projekts “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanā meitenēm un sievietēm Āfrikas kontinentā”. Tas nozīmē, ka Latvija paplašina skatu un dodas uz Āfriku. Bet kāpēc un kam tas nepieciešams? Par e-pakalpojumu iespējām un apmācību programmu jaunām sievietēm Latvijas valsts pirmajā projektā Namībijā un Zambijā saruna ar kustības #esiLV pārstāvjiem un sabiedrotajiem no Rīgas Biznesa skolas. Diskutē: Ģirts Greiškalns, #esiLV valdes pārstāvis, uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju piesaistes eksperts, Alīna Anete Birnika, Rīgas Biznesa skolas (RBS) pārstāve, projekta ietvaros darbojas Zambijā, un projekta virsvadītāja Ieva Jākobsone-Bellomi, diasporas uzņēmēja, zinātnieku un nozaru profesionāļu kustības #esiLV valdes pārstāve, Dž. Kabota Universitātes (Roma) profesore.   

Brīvprātīgais darbs latviešu sabiedrībā, aktīvi iesaistoties kopienas dzīvē un kopjot piederības sajūtu Latvijai. Tā varētu raksturot šīs reizes raidījuma Gloabālais latvietis. 21. gadsimts viesu pamatdarbību diasporā. Ko nozīmē, darboties sabiedrības labā bez atlīdzības, kas priecē un iedvesmo to darīt? Cik būtiski katram iesaistīties darbībās, kas sekmē kopējo labumu? Kādu jēgu piešķiram vārdu salikumam - kalpot Latvijai? Latvijas dzimšanas dienas nedēļā tiekamies ar diasporas cilvēkiem, kuru darbs novērtēts ar valsts apbalvojumu. Raidījuma viesi: Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece Liene Dindone, veterinārārste ar otru profesiju – latvietība, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Imants Gross, bijis Latvijas vēstnieks Zviedrijā un akreditētais vēstnieks Norvēģijā, Atzinības krusta virsniece Ilze Šakare no Gēteborgas Zviedrijā un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Aivars Edvards Osvalds Vašingtonā.    

Kas vieno "Mārtiņa dziesmu grāmatu" sastādītāju Mārtiņu Zandbergu Rīgā un "Londona dejo" dibinātāju - deju meistaru Viktoru Griguli Londonā? Ar abiem latviešu tradīciju kopējiem un Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības aktīvistiem septiņdesmitajos gados tiekamies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Saruna par dzīvi svešumā, par to, ko nozīmē latvietība, kā to stiprinājusi dziesma un deja, un politika.    

No 2023.gada 1.janvāra personas apliecība jeb eID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu. Pensionāriem pārejas periods, līdz kuram jānoformē eID karte, noteikts līdz 2030. gada 31. decembrim. Tikmēr diasporā jau kādu laiku jaušama negatīvas rezonanse, neba pret pašu dokumentu, bet drīzāk pret tā obligātumu. Lai censtos kliedēt satraukumu vai bažas par eID obligāto ieviešanu, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts sarunu veltām it kā plastikāta gabalam, bet patiesībā, cenšamies izzināt, cik noderīgs tas var būt, jo īpaši, ja skatāmies diasporas virzienā. Sarunā piedalās eID eksperti: Sanda Sīlīte-Galiņa, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Konsulāro pakalpojumu nodaļas vadītajas vietniece, Uģis Bisenieks, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors, Vineta Sprugaine, Latvijas Valsts Radio un televīzijas centra Korporatīvās komunikācijas daļas vadītā

Ižuī, Sanpaulu, Novaodesa, Rio Novo, Kuritiba, Krisiuma, Vārpa jeb Brazīlijas latvieši mūsdienās. Ižuī latviešu centrs, kur rosās arī deju kopa "Staburags", Sanpaulu latvieši un Vārpa, Dienvidbrazīlijas kopienas un viņus visus vienojošā jumtorganizācija - Brazīlijas Latviešu kultūras apvienība. Kas uztur kopienas saikni ar Latviju, kā veidojas savstarpējās attiecības, ja kopienas atrodas tālu cita no citas, par iecerēm un jau paveikto, par izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā sastopas Brazīlijas latviešu kultūras apvienība un Dienvidbrazīlijas latviešu kopienas saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: antropoloģijas pētnieks Toms Pāvils, kurš šajā vasarā bijis ekspedīcijā Brazīlijā, Andrejs Puriņš, kurš pārstāv Brazīlijas latviešu kultūras apvienību, Renāte Albrehta, Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības priekšsēdētāja, Edmars Grimbergs, Ižuī latviešu centra pārstāvis, un Marlene Kasbara, kura zina kā klājas latviešiem gan Sanpaulu latviešiem gan „Vārpā”.  

Par dzīves lielo izvēli pirms 27 gadiem, par drosmi un atbildību, un vilkmi būt Latvijā. Par sarežģījumiem un grūtībām, un jauno pieredzi. Par dzimtas mājām Cēsīs un kopā būšanu raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna ar Selgu un Juri Beņķiem un viņu meitām - Leldi un Liānu.  

15. oktobris ir  Latviešu valodas diena, tāpēc šoreiz esam nolēmuši diskutēt par to, kādas ir latviskās izglītības iespējas ārpus Latvijas. Kā mūsdienīgi bērniem mācīt latviešu valodu diasporas skolās? Par latviešu valodas uzturēšanu un mācīšanu raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts uzklausām skolotāju pieredzi mītnes zemēs un atgriežoties Latvijā. Diskutē trīs skolotājas, mammas un ekspertes, kam ir pieredze un viedoklis par šo tematu: Amanda Hērsta, pedagoģe, kura trīs gadus strādājusi Melburnas latviešu skolā, Liene Vidze, Ņujorkas latviešu skolas “Jonkeros” pārzine, divu bērnu mamma, kuras bērni sāks mācības klātienē Latvijā, un Ilze Stīpniece, viņa izveidojusi un vadījusi Voterfordas latviešu skolu "Jumītis" Īrijā un ir Latviešu biedrības Īrijā skoliņas "Jumītis" dibinātāja.  

14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja kopumā 59,43% balsstiesīgo iedzīvotāju, no tiem diasporas pārstāvji bija 16,16%. Kopā ar ekspertiem analizējam latviešu diasporas līdzdalību 14. Saeimas vēlēšanās: cik aktīvi bijuši vēlētāji ārpus Latvijas; par kādu noskaņojumu liecina viņu izvēle - kādas vērtības un Latvijas attīstības iespējas diasporas vēlētājs atbalstījis? Kas tehniski būtu jāuzlabo vēlēšanu rīkošanā ārpus Latvijas turpmāk? Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts diskutē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, laikrakstu “Laiks” un “Brīvā Latvija” žurnāliste Sallija Benfelde, Latvijas vēstniecības Londonā vēlēšanu iecirkņa sekretārs un vēstniecības 3.sekretārs Artūrs Saburovs, Latvijas vēstniecības Austrālijas savienībā otrā sekretāre, vēlēšanu iecirkņa Kanberā priekšsēdētāja Vineta Freimane, portāla “Baltic-ireland” galvenā redaktore Laima Ozola un portāla „latviesi.com” galvenais redaktors Kristaps Grasis.  

Latviešu Ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) atzīmē savas pastāvēšanas septiņdesmit piekto gadadienu. Šīs diasporai nozīmīgās organizācijas lietderības koeficientu mūsdienās pārrunājam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts kopā ar LĀZA biedriem, kuri Rīgā pulcējās 9. Latvijas Ārstu kongresā. Raidījuma viesi: LĀZA valdes sekretāre Daina Dreimane, bērnu endrokrinoloģe, asociētā profesore, LĀZA biroja vadītāja Latvijā Kamena Kaidaka, LĀZA biedre Anemarija Linaresa, interniste, geriatre un LĀZA stipendiāts Rūdolfs Vilde, pneimonologs kurš šobrīd strādā P.Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.  

Ar pilnu krūti mīlestības un apmātībā pret teātri Pasaules latviešu amatieru teātru savienības jeb PLATS aicināti 23. – 25. septembrī Stokholmā pulcēsies pasaules latviešu amatierteātri diasporas teātru saietā  “Plats solis”. Šis notikums mūs mudina skaidrot, kas nosaka to, ka latvieši ārpus Latvijas aktīvi iesaistās amatierteātru kustībā? Kā top iestudējumi un kāds ir teātru izvēlētais repertuārs, kāds ir saieta “Plats solis” mērķis un aicinājums? To pārrunājam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Sarunājas Sandra Bondarevska, Pasaules latviešu amatieru teātru savienības valdes priekšsēde no Īrijas, Ingmārs Čaklais, PLATS valdes priekšsēža vietnieks Lielbritānijā, Lāsma Pintere, teātra “Momento” vadītāja, kura atrodas Itālijā, Jēkabs Kalniņš un Regīna Purva, Stokholmas atraktīvā latviešu amatierteātra “SALA” dalībnieki.  

Pirmsvēlēšanu laikā raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts interesējamies, kāds ir diasporas noskaņojums pirms Saeimas vēlēšanām: kuri jautājumi pirms Saeimas vēlēšanām ir būtiski latviešu diasporai, ar kādām aktivitātēm disaporas organizācijas rosina pirmsvēlēšanu debatēs iesaistīties vēlētājus ārpus Latvijas un kādā veidā diaspora var ietekmēt Latvijā notiekošo? Diskutē: Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāve Kristīne Saulīte, kura arī vada projektu “Jābalso”, savukārt Elīna Pinto no Luksemburgas ir projekta “Caurlaide uz Saeimu” debašu satura kuratore, bet Jānis Skrebels no Londonas pārstāv Eiropas latviešu jauniešu biedrību, ir reģionālais koordinators.