Kultras Rondo

Emocionāli piesātināts muzikāls piedzīvojums šajā nedēļas nogalē gaida Ēdoles un Rundāles apkaimes iedzīvotājus un viesus: ar koncertu „Poēma par mīlestību un jūru” 7. septembrī Ēdoles pilī un 8. septembrī Rundāles pilī uzstāsies četri spilgti latviešu kamermūziķi: soprāns Anta Jankovska, flautists Reinis Lapa, čellists Ivars Bezprozvanovs un arfiste Dārta Tisenkopfa-Muselli. Programmā iekļauta 19. un 20. gadsimta franču un beļģu mūzika, kuras centrā ir īpašs notikums - franču impresionista Ernesta Šosona vokālais cikls „Poēma par mīlestību un jūru”. Tās simfoniskajam orķestrim rakstīto partitūru šajos koncertos īpašā aranžijā izspēlē vien trīs mūziķi.

Tēlniece Solveiga Vasiļjeva Argentīnā 25.starptautiskajā tēlniecības biennālē “Bienal del Chaco” ieguvusi Grand Prix. Par iegūto pieredzi un redzēto tēlniecības biennālē Kultūras rondo izvaicājam mākslinieci Solveigu Vasiļjevu. Solveiga Vasiļjeva ir pirmā sieviete, kura uzvarējusi šajā tēlniecības biennālē, nedēļu intensīvi strādājot pie metāla skulptūras “Laiks”. Sacensības norisinājās Čako provinces galvaspilsētā un UNESCO tēlniecības galvaspilsētas statusu ieguvušajā pilsētā – Resistencijā. Reizi divos gados šajā biennālē mākslinieki darbus veido no metāla vai akmens. 2010. gadā, kad Solveiga Vasiļjeva piedalījās šajā biennālē pirmo reizi, tēma bija globalizācija un māksliniece no akmens veidoja "Globalizācijas eņģeli". Šogad biennāles tēma nebija noteikta, bet materiāls - metāls. Māksliniece izvēlējusies darba tēmu - laiks un jau kopš janvāra, kad uzzināja, ka apstiprināta dalībai, rūpīgi gatavojusies, veidojusi maketus. Ja to neizdarītu, darbs būtu citāds. "Jebkurš laiks, kurš tiek definēts, ir tikai

Septembris ir dzejas mēnesis. Dzejas dienu laikā sākam jaunu ierakstu sēriju „Uzlūdz dzeja”. Četras nedēļas astoņi dzejnieku pāri viesosies Kultūras rondo studijā. Un kā jau d(z)ejā, lai sajustu viens otru, dzejnieki lasīs ne tikai savus, bet arī otra dzejnieka tekstus un atbildēs uz jautājumiem. Ierakstu sēriju iesāk dzejnieki Krišjānis Zeļģis un Toms Treibergs.

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, Rēzeknē aizvadīta otrā mobilo izrāžu skate, kurā Latvijas skolu skolotājiem prezentēja dažādas mobilās izrādes, kuras iespējams aizvest uz savu skolu un reģionu. Mobilās izrādes, ko organizē Starptautiskās bērnu un jauniešu profesionālo teātru asociācijas nacionālais centrs Latvijā un kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma”, aicināja izglītības profesionāļus iepazīties ar nevalstisko teātru izrāžu repertuāru, un iekļaut tās arī savā mācību programmā. Idejas autori tādējādi vēlas paplašināt kultūras iespēju piedāvājumu reģionu skolās, kā arī bērnos, skolēnos radīt lielāku izpratni par laikmetīgo mākslu un teātra mākslu. Pašā vasaras izskaņā Rēzeknē notika otrā mobilo izrāžu skate, kurā pedagogi tika iepazīstināti ar teātra izrāžu repertuāru, ko “Latvijas skolas somas” programmas ietvaros piedāvā dažādi nevalstiskie teātri. Prezentēt savas izrādes Latgales reģiona pedagogiem, bija ieradušās trupas no “Cēsu Mazā teātra”, “Liepājas Leļļu teātra”, kultūras attīstības b

Pārskatām jaunās teātra sezonas repertuāra pieteikumus. Ko skatītājs var sagaidīt no jaunās sezonas teātros? Kultūras rondo teātru repertuāru pārlūko teātra kritiķes Henrieta Verhoustinska un Guna Zeltiņa, kuras darbojas jaunās "Spēlmaņu nakts" sezonas žūrijā, un kultūras žurnālists Atis Rozentāls, kurš iepriekšējā sezonā vadīja "Spēlmaņu nakts" žūriju.

Baltijas dokumentālo filmu foruma "Baltic Sea Docs" programmu pētīsim kopā ar foruma vadītāju Zani Balčus, bet par topošajiem filmu projektiem "Baltic Sea Docs" kopprodukciju forumā izvaicāsim  "VFS Films" producentu Uldi Cekulu un "Mistrus Media" producentu Gintu Grūbi. No 1. līdz 8. septembrim šogad jau 28. reizi notiek "Baltic Sea Docs", Nacionālā kino centra rīkotais dokumentālo filmu forums, kas Rīgā pulcē dažādu valstu dokumentālo filmu veidotājus un skatītājiem piedāvā starptautiski atzītu jaunāko dokumentālo filmu programmu. Filmas šogad izrādīs kinoteātrī "Splendid Palace" Rīgā, tiešsaistē filmas.lv, kā arī atsevišķos seansos Liepājā, Rēzeknē, Cēsīs un Talsos. Tikmēr dalībai "Baltic Sea Docs" kopprodukciju forumā atlasītas 26 topošas dokumentālās filmas no 17 valstīm. Sešas no filmām top Latvijas filmu studijās, informēja festivāla rīkotāji.

Kad esi mazs, nereti liekas, ka dzīve ir vieni vienīgi aizliegumi. Bet kas notiktu, ja vecāki pēkšņi atļautu visu to, kam parasti saka „nē”? Ar šo domu savā jaunākajā bērnu grāmatā „NĒ!!!” spēlējas rakstnieks Lauris Gundars. Viņš ir pārliecināts – kopīga grāmatu lasīšana ir viens no labākajiem ceļiem uz sarunu par svarīgām lietām. Šajā gadījumā – par ikvienam aktuālo aizliegumu, to pārkāpšanas un visatļautības tēmu. Saruna ar grāmatas autoru Lauri Gundaru un ilustratori Aneti Bajāri-Babčuku. Savu jaunāko bērnu grāmatu Lauris Gundars sarakstījis gluži vai fantastikas žanrā – vismaz tās galvenais varonis ilgi un pamatoti nevar saprast, vai notiekošais nav sapnis. Jo pēkšņi mamma un tētis ļauj viņam neēst vakariņas, nemazgāt zobus un neiet gulēt. Gundars gan to nav iecerējis kā pamācošu stāstu par to, pie kā var novest visatļautība. Taču caur ikvienam vecākam un bērnam pazīstamām situācijām viņš aicina sarunāties par ļoti svarīgu tēmu – par robežām, noteikumiem un to jēgu. Daudz ko atpazīstamu šajā stāstā se

Latvijas Nacionālās bibliotēkas 105. dzimšanas dienā saruna ar tās direktoru Andri Vilku. Ar saknēm stingri zemē un ar skatu nākotnē – tā Latvijas Nacionālo bibliotēku 35 gadus ir vadījis direktors Andris Vilks, kurš nupat aizvadīja pēdējo nedēļu šajā amatā un šonedēļ Gaismas pilī atvadījās no kolēģiem, nododot bibliotēkas vadības grožus Dagnijai Baltiņai. Latvijas Nacionālo bibliotēku viņš stūrējis cauri Atmodas laikam, digitalizācijas nestajām pārmaiņām un ilgajam ceļam uz pašiem savu māju – Gaismas pili, kas šogad svin desmit gadu jubileju. Bet ar Andri Vilku mēs šoreiz tiekamies nevis viņa kabinetā, bet mājās. Durvis atver Andra Vilka kundze Aira – Vilku pāris mīt viņas senču dzīvoklī Rīgas centrā, kurā katrai mēbelei, rokturim un griestu rotājumam ir sens stāsts, tomēr nav ne miņas no muzejiska smaguma. Pietāte pret pagātnes vērtībām un spēja tās interpretēt labākai šodienai ir arī Andra Vilka darba pamatā, vairāk nekā trīs desmitgades vadot Latvijas Nacionālo bibliotēku. 

Dzeja dejo- šoruden aicina Dzejas dienas. Dzejas dienu programmu pārlūkojam kopā ar dzejniekiem Ivaru Šteinbergu un Ēriku Bērziņu.

Saruna ar gleznotāju Jāni Mitrēvicu, kura jaunākā izstāde „Re-Evolūcija” skatāma galerijā Māksla XO, kur mākslinieks skatītājam piedāvā savu glezniecību, kas ietver gan sociālo kritiku, gan kultūras revīziju, gan paša transformāciju.

Kā iespējams flirtēt ar patiesību? Par uzdrīkstēšanos un gatavību doties nezināmajā. Saruna ar diviem Latvijas Universitātes profesoriem - Mārci Auziņu, kuram tikko iznācis eseju krājums „Flirts ar patiesību" un Kasparu Kļaviņu.

Ziemeļlatgalē – to starp Balvu novada Upītē norisinājās ceturtais starptautiskais folkloras festivāls „Ļipa Kust”. Tajā līdzās vietējām folkloras kopām piedalījās arī tradicionālās mūzikas grupas no Kostarikas, Čehijas un Gruzijas. Festivālā “Ļipa Kust” iekļāvās arī 9. Latgales stāstnieku festivāls “Amatu stāsti” ar pieskaņotu stāstu tēmu – “Tautas muzikants, rotaļnieks”.

Par uzzināto tradicionālās kultūras ekspedīcijā Dienvidkurzemes novadā Kazdangā Kultūras Rondo saruna ar profesori Janīnu Kursīti, doktorantu Robertu Ķipuru un studenti Ievu Ciprusi.

Koša un nepieradināta izstāde, tā var teikt par ISSP Galerijā pašlaik skatāmo fotogrāfes Zanes Priedes pirmo personālizstādi „Marmoleum Real 2mm”. Darbos atspoguļojas autores personīgā pieredze, uzaugot 90.gadu vidē un estētikā. Kompozīcijās, ko Zane dēvē par klusās dabas skulptūrām, pagātnes atmiņas pārceltas šodienas scenogrāfijās un stāsta par laika un lietu mijiedarbību.  Izstādes atklāšanas dienā tikāmies ar fotogrāfi Zani Priedi un izstādes kuratori Ivetu Gabaliņu.

Festivāla ‘’Homo Novus’’ programmā būs skatāmas kopumā 20 dažādas izrādes netradicionālās spēles vietās. Skatītājus pulcēs izrādēs skeitparkā, veikala galerijā, purva staignājā, ielās, kinoteātrī, Mežaparkā, muzejā, cirkā un citur, piedāvājot pašmāju un starptautisko mākslinieku jaundarbus un sadarbības.  Par tematisko daudzveidību un saturiskajiem izcēlumiem festivāla "Homo Novus" šā gada programmā Kultūras Rondo saruna ar festivāla producenti Santu Remeri un dalībniecēm Kristīni Želvi un Beāti Poikāni.

Ukrainas neatkarības dienā Kultūras rondo vēlreiz klausāmies sarunu ar ukraiņu dzejnieci Ļubu Jakimčuku un tulkotāju Māru Poļakovu. Bet fotogrāfa Jāņa Deinata foto objektīvā fiksētais par laiku pirms Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas aplūkojams izstādē “Pirmā piecgade”.

No 21. līdz 24. augustam ar diviem koru mūzikas koncertiem, filmas “Baltijas brīvības ceļš” skatīšanos, diskusiju, rakstnieces Helju Ralbring grāmatas “Pērļu lasītāja” atklāšanu arī Bergenā (Norvēģijā) atzīmē Baltijas ceļa 35. gadadienu. Attālināti sazināmies ar Latviešu biedrības Norvēģijā (Bergenā) vadītāju Ilgu Švāni, kura ir šī projekta vadītāja, vienu no koncerta mākslinieciskajām vadītājām un arī Ventspils kultūras centra sieviešu kora “Venda” vienu no mākslinieciskajām vadītājām Anitru Niedri, režisori Initu Pelši un koncertu producenti Sarmīti Pāvulēnu, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāju Latvijas Nacionālajā kultūras centrā. Ilga Švāne stāsta: "“Baltijas ceļam 35” gadadienas svinības ir nozīmīga kultūras un vēsturiskā mantojuma daļa, kas veicina tautu vienotību, latviešu, igauņu, lietuviešu un ukraiņu kopienu sadarbību un savstarpējo izpratni, kas diasporā ir īpaši svarīga kultūras saglabāšanai un identitātes stiprināšanai, esot tālu no dzimtenes.”

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) Vasarnīcai top muzikāls sapnis "Japānas pasaka". Tas būs īpašs koncertuzvedums festivāla jaunākajiem apmeklētājiem, kur Riharda Zaļupes daiļrade tiekas ar Japānas folkloru, bet LNSO mūziķi – ar Rīgas 1. pamatskolas – attīstības centra Ritma grupas dalībniekiem un iemīļoto aktieri Andri Keišu. Kopīgā sadarbībā mazākajiem klausītājiem un viņu ģimenēm būs iespēja doties neparastā sapņu pasaulē, kas ne vienmēr ir acīmredzami šķirta no realitātes. Caur pasakas "Akinosukes sapnis" rindām uzveduma veidotāji mēģinās atklāt svarīgas atziņas, kas palīdz mums pasauli darīt arvien labāku. Kultūras rondo tiekamies ar koncertuzveduma veidotājiem – režisori Annu Klišāni, stāstnieku Andri Keišu un Rīgas 1. pamatskolas – attīstības centra Ritma grupas dalībniekiem.

Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar izdevniecību “Neputns” laidusi klajā grāmatu “Spriedzes lauki. Skatuves mākslas tulkojumu antoloģija”. Par tekstu izvēli no teorētiskiem līdz personiskiem vēstījumiem un skatuves mākslas ekspertu iesaistīšanu procesā Kultūras rondo pārrunājam ar grāmatas veidotājiem, studijā ir Evarts Melnalksnis, Kristīne Freiberga un Dārta Ceriņa. Grāmata tapusi kā atbilde uz nepieciešamību pētīt, izprast un skaidrot parādības, kas kopš 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimtā ir novērojamas pasaulē, un nepārprotami ietekmē mūsdienu Latvijas teātri.  Izdevumā vienkopus izlasāmas teorijas, personīgi pārspriedumi un ierosinājumi domāšanai par laikmetīgās skatuves mākslas praksēm. Antoloģijā iekļauti divdesmit trīs autoru, kā Hansa Tīsa Lēmana, Ērikas Fišeres-Lihtes, Tima Etčelsa, Milo Rau, Klēras Bišofas u. c. teksti un to fragmenti.

Gleznotāja Andra Eglīša "Izstāde. Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi" atskatās uz autora 25 gadus ilgā glezniecības procesa atklājumiem. Ar Andri Eglīti tiekamies uz sarunu Kultūras rondo studijā, raidījuma gaitā ieklausāmies arī izstādes kuratora Alekseja Beļecka sacītajā. Eglītis ir viens no savas paaudzes ievērojamākajiem Latvijas gleznotājiem, kurš strādā arī ar instalāciju, tēlniecību un būvēšanu. Viņa glezniecība nedemonstrē un nereprezentē – tā pēta cilvēku un dabu to pirmshierarhiskajās attiecībās. Dziļa ieklausīšanās vidē un atteikšanās no tās estētiskā vērtējuma ļauj māksliniekam ieskatīties ainavas pašā būtībā. “Izstādes” formu un saturu veidojis plašs iesaistīto cilvēku un atlasīto mākslas objektu sastāvs: Andra Eglīša jaundarbi apvienojas sarunā ar agrākos laikos īstenotiem gleznu cikliem un vairāku citu projekta dalībnieku darbiem. Vēl muzejā apmeklētājs atradīs Eglīša “Fascinācijas vārdnīcu” – dažādu priekšmetu kolekciju ar glezniecisku potenciālu, kā arī instalācijas, “Avīzi”