Rta Intervija

Centrālā vēlēšanu komisija būtu gatava vēlēšanas rīkot jau rīt. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja komisijas priekšsēdis Māris Zviedris. Vēlēšanu sistēmas ir vien papildu rīks un vēlēšanas notiks arī bez tām. Nepilnības ir novērstas, teica Zviedris. -- 15. Saeimas vēlēšanas norisināsies pēc mēneša - 3. oktobrī. Gaidāmajās vēlēšanās 5% barjeru varētu pārvarēt septiņi politiskie spēki, liecina tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas fakti" sadarbībā ar SIA "Faktu logs" augusta izskaņā veiktās aptaujas dati. Aptaujas rezultāti rāda, ka parlamentā iekļūtu "Apvienotais saraksts", "Latvija pirmajā vietā", Nacionālā apvienība, "Progresīvie", Zaļo un zemnieku savienība, "Suverēnā vara/Jaunlatvieši" un "Jaunā vienotība".

"Paziņojumi par Krievijas gaisa telpas "apturēšanu" liecina, ka Ukraina ne vien aizstāvas, bet arī mēģina ietekmēt ekonomiku caur Maskavas un Sanktpēterburgas lidostām. To Latvijas Radio atzina Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš. Tas aptverot piecas lidostas un Krievijai tas būtu izaicinājums. Taču esot jāņem vērā, ka Krievija dara visu, lai sabiedrība būtu mobilizēta. "Redzam, ka Krievijas propaganda ļoti efektīgi strādā. Krievijā viss tiek darīts tā, lai viss būtu pakļauts sistēmai. Noteikti nav gaidāms, ka Krievijā izceltos kaut kādi protesti. Nedomāju, ka Krievijas politiskajam režīmam šis būtu tāds sāpīgākais punkts," norāda Slaidiņš. -- Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdinājis aviokompānijas un to pasažierus, ka Krievijas gaisa telpa būs "pilnīgi nedroša" Ukrainas dronu dēļ, kamēr turpinās karš. "Ukraina neapdraud civilo aviāciju kā tādu - nevienu civilo lidmašīnu. Vienkārši Krievijas debesīs būs droni tādā mērogā, ka tas jāņem vērā," skaidrojis Zelenskis. Krievijas dikta

Mācību gads sākas skaidri nezinot, kādas izmaiņas tajā sagaida, un tas daudzus nepatīkami izbrīnījis. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Izglītības nozare ir ierauta politiskajās spēlēs un nav zināms, kādas izmaiņas ministrija pieņems. "Bērnu mums paliek arvien mazāk, katru vajadzētu izskolot vislabākajā veidā, kā viņu aizvest līdz labiem, cik viņš var sasniegt, mācību rezultātiem. Bet ir steiga, tu nesaproti, kas tiks nolemts, kāpēc tas tiek virzīts. Visi paceltie jautājumi ir ļoti nozīmīgi, un nevienu no tiem nedrīkst pieņemt steigā," norāda Inga Akmentiņa-Smildziņa. "Aicinājums arī politikas veidotājiem, gan tiem, kas šobrīd ir, gan tiem, kas nāks pie varas, skatīties uz izglītību kā vienu no vissvarīgākajiem valsts jautājumiem, lai ir skaidrs mērķis, kur mēs ejam, kādā veidā mēs šo mērķi sasniegsim, kāds mums vispār ir budžets, vai tas ir pietiekams, lai to sasniegtu. Nepatīkami, ka jaunais mācību gads sāksies, vēl tikai lemjot, kā mācību gads noti

Šodien, 31. augustā, Saeimā notiks diskusija par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātajiem grozījumiem eksaminācijas sistēmā un skolēnu snieguma vērtēšanas kārtībā. Par to spriedīs Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti kopā ar ministrijas pārstāvjiem un sociālajiem partneriem. "Vienīgās izmaiņas, kas tieši mainīs mācību darbu skolās šogad, ir iespēja uzlabot vērtējumu par pārbaudes darbiem, kas līdz šim bijis liegts, izņemot gada beigās par visu mācību vielu," tā intervijā Latvijas Radio sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības. Taču virkne citu izmaiņu, kas izskanējušas pēdējā mēneša laikā, nekur nav atliktas, tajā skaitā eksāmenu lomas mazināšana devītklasniekiem. "Vērtējumu neviens neatceļ, notiks visi eksāmeni, plus vēl būs arī dabaszinību eksāmens, kura vērtējums gan netiks ņemts vērā, pirmajā gadā uzņemot vidusskolā. Jāatzīst, iepriekš pieņemtie lēmumi nav nodrošinājuši pilnu atbalstu un iespējas bērniem un jauniešiem. Īpaši sli

Tieša militāra apdraudējuma Latvijai šobrīd nav, apstiprina Nacionālo Bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Kaspars Pudāns. Vienlaikus viņš atzīst, ka jābūt modriem pret dažādiem hibrīdapdraudējumiem. Kā ziņots, pirms dažām dienām Maskavā ieradās ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Džons Retklifs. Viņš brīdinājis Krievijas amatpersonas no konflikta eskalācijas ar NATO, īpaši ar Igauniju, Latviju un Lietuvu, tīmekļa izdevumam "Politico" trešdien apgalvojušas divas informētas personas. Retklifa "vizītes galvenais mērķis bija brīdināt no eskalējošām darbībām pret Baltijas valstīm", izteicies viens no avotiem. Iepriekš arī laikraksts "The Wall Street Journal" trešdien vēstīja, ka Retklifs brīdinājis Krieviju neuzbrukt NATO dalībvalstīm. Savukārt laikraksts „The New York Times” vēsta, ka Retklifs Maskavā ticies ar Krievijas Federālā drošības dienesta vadītāju Aleksandru Bortņikovu, lai izklāstītu CIP vērtējumu par Krievijas armijas milzīgajām problēmām frontē Ukrainā un Krievijas ekonomikas slikto

Valsts darba inspekcija turpina izmeklēt kooperatīva "Latraps" graudu pirmapstrādes kompleksā otrdien notikušo letālo negadījumu, kad ar traktoru nāvējoši tika sabraukts uz vasaru darbā pieņemts jaunietis, kura uzdevums bija uzkopt teritoriju. Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis sacīja, ka secinājumus par atbildību vēl ir pāragri izteikt. Taču viņš uzsvēra, ka šogad darba negadījumu statistika ir ar negatīvu tendenci. Skatot Valsts darba inspekcijas 2025. gada darbības pārskatu, redzams, ka nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita dinamika uzrāda pieaugošu tendenci: 2023. gadā – 2245, 2024. gadā – 2316 un 2025. gadā –2404, tiesa, letālu un smagu gadījumu skaits nedaudz mazinājies. Intervijā arī skaidrojam, kas ir visbiežākās traumas, ko gūst un kurās profesijās, kas ir biežākie pārkāpumi uzņēmumos. Saistībā ar saitēm ar Krieviju nesen tika pārtraukta veikalu tīkla "Mere" darbība – vai darbinieku tiesības šajā gadījumā tikušas ievērotas un nav nekādu sūdzību? Un mācību gada sākumam tuvojoties, ja

Šodien SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" un Satiksmes ministrija iepazīstina ar paveikto Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā, kuras dienvidu daļā noslēgušies visi būtiskākie darbi. Kas jau paveikts, kas vēl darāms un kādi ir reālie darbu pabeigšanas termiņi, stāsta "Eiropas Dzelzceļa līniju" (EDzl) valdes loceklis Dāvis Blaus. EDzL jūlija vidū informēja, ka "Rail Baltica" Rīgas Centrālajā stacijā pabeigti galvenie fasādes un platformu infrastruktūras darbi. Būvnieku pilnsabiedrība "BeReRix" ir pabeigusi jaunās Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas ēkas fasādes un jumta stiklojuma izbūves būtiskos darbus, kā arī dekoratīvo un funkcionālo elementu montāžu. Kopējais jaunās stacijas ēkas stiklojuma apmērs sasniedz 1500 kvadrātmetrus. Jaunās stacijas fasāde ir aprīkota ar stikla konstrukcijām un dizaina elementiem, kā arī integrētiem funkcionāliem risinājumiem, tostarp ugunsdrošības un ēkas uzturēšanas (industriālā alpīnisma) sistēmu stiprinājumiem.  

Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) atzīst, ka radio ziņu segums sabiedrības informēšanā vētras radītās krīzes situācijā nebija apmierinošs. LSM valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ieva Aile atzīst kļūdas gan rīcības koordinēšanā, gan lēmumu pieņemšanas ātrumā par veicamajām izmaiņām Latvijas Radio 1 programmas veidošanā. "Svētdien radio bija vienīgais informācijas avots tūkstošiem iedzīvotāju, kuri gaidīja daudz plašāku aktuālās situācijas izklāstu. Mēs to apzināmies un atvainojamies ikvienam klausītājam," uzsver Aile. Vaicāta, kā vērtējams LSM galvenās redaktores Anitas Braunas darbs, Aile sacīja, ka Brauna ir norādījusi, ka uzņemas atbildību par notikušo, vienlaikus "viņa bija viens no cilvēkiem, kas palika bez sakariem, līdz ar to komunikācijā iztrūka viens no galvenajiem koordinējošiem posmiem". Viena no gūtajām mācībām – trūkst algoritma lēmumu pieņemšanas posmiem. "Brīdī, kad bija zināms, ka galvenais redaktors nav sasniedzams, vajadzēja iet lēmumu pieņemšanas posmam uz aug

Pašlaik apdrošinātājiem pieteiktie zaudējumi pēc nedēļas nogalē piedzīvotās vētras vēl ir ļoti provizoriski. Pirmdien apdrošinātāji saņēmuši ap 1000 pieteikumu, un kopējās kompensācijās izmaksājamās summas, visticamāk, būs mērāmas miljonos eiro, norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. Precīzākas zaudējumu aplēses apdrošinātāji varētu iegūt tuvāko divu līdz trīs dienu laikā.

Pašlaik Latvijā nav centralizēta informācijas avota, kur konkrētu pašvaldību iedzīvotājiem iegūt informāciju krīzes situācijās, atzīst viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars ("Apvienotais saraksts"). Viņš piekrīt, ka daļā pašvaldību tīmekļu vietņu arvien ir informācija par Ziemassvētku pasākumiem, taču nekritizē vietvaras par savu cilvēku neinformēšanu.

Pēc nedēļas nogales vētras ierastā dzīve nav atgriezusies vismaz 87 000 bez elektrības palikušo mājsaimniecību, un tas ir ievērojams skaits, atzīst Krīzes vadības centra vadītājs, pulkvedis Arvis Zīle. Viņš gan uzsvēra, ka dienesti ir strādājuši ļoti operatīvi, ņemot vērā, ka sākotnēji bez elektrības bija palikuši gandrīz 300 000 "Sadales tīkla" klientu. Turpmākie elektropiegādes atjaunošanas darbi būs lēnāki, prognozē Zīle.

Šodien gadskārta mūsu valsts vēsturē būtiskiem notikumiem – pirms 35 gadiem, 1991. gada 21. augustā, dienā, kad vēl nebija skaidrs, kā beigsies apvērsuma mēģinājums Maskavā, Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" un pilnībā atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību de facto. Kā deviņdesmito gadu notikumi mainīja Baltijas valstu lomu pasaules politikā, par to saruna ar vēsturnieci, Helsinku Universitātes Aleksanteri institūta pētnieci Unu Bergmani. Notikušais šķiet nesena pagātne, ko daudzi pieredzējuši un atceras, bet vai viss jau izpētīts un skaidrs, vai varbūt tomēr joprojām ir neatbildēti jautājumi? Runājam arī par to, kāpēc tolaik augustā sabiedrībā valdīja pavisam cits noskaņojums nekā janvārī barikāžu laikā, kad visi saliedēti bija gatavi stāties pretī, bet augustā tās dažas dienas bija neomulīgi un bail; ja pučs būtu izdevies, kāda tad būtu Latvija, un cik lietderīgi, atskatoties vēsturē, notikumos pirms 35 gadiem, ir vaicāt – kas

Vēl nepilnu nedēļu turpināsies sabiedriskā apspriešana par Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm. Zemkopības ministrijā norāda, ka dokumenta mērķis ir vienlaikus stiprināt meža nozares konkurētspēju, ekonomisko nozīmi un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. Tomēr izskan bažas, ka nav izvērtēts, ko šīs pamatnostādnes reāli varētu nozīmēt Latvijas mežiem. Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus norāda, ka pamatnostādnēs rakstītais rada aizdomas par pamatu plašākai koksnes ieguvei.

Noziedznieku rīcībā nonākusi reāla informācija par cilvēkiem un uzņēmumiem – to kā bīstamāko un problemātiskāko gadījumā ar kiberuzbrukumu Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) vērtē "ESET Latvija" kiberdrošības tehnoloģiju inženieris Egils Rupenheits. Kā zināms, noziedznieku rīcībā nonācis liels privātpersonu un uzņēmumu sensitīvu datu apjoms – par 1, 2 miljoniem personu un 200 tūkstošu uzņēmumu. Rupenheits pieļauj, ka to var vērtēt kā valsts drošības apdraudējumu. Viņš atgādina, ka arī iepriekš ir bijuši neskaitāmi krāpšanas gadījumi, atsaucoties uz CSDD, taču šoreiz situācija ir īpaši nopietna.

Veselības aprūpes organizācijas aicina valdību nākamā gada budžetā veselībai nodrošināt finansējumu vismaz 6 % apmērā no iekšzemes kopprodukta un palielināt veselības aprūpē strādājošo zemākās mēnešalgu likmes vismaz par 30 %. Nozares organizācijas brīdina – veselības aprūpes sistēma ir nonākusi kritiskā punktā. Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Līga Bāriņa intervijā Latvijas Radio nosauca vairākus jautājumus bez atbildēm.

Līdz septembra beigām Aizsardzības ministrija plāno Latvijas Austrumu pierobežā izvietot drošas un vienlaikus lētākas sistēmas mūsu valsts teritorijā ieklīdušu dronu notriekšanai, stāsta aizsardzības ministrs Raivis Melnis. Viņš atzīst, ka nesen Aglonas svētku laikā Latvijā ielidojušo dronu notriekuši sabiedroto iznīcinātāji.

Priekšvēlēšanu laikā politiķu galvenais mērķis ir gūt uzmanību, lai par viņiem runā. Izmanto vecu metodi –radīt cilvēkos bailes vai trauksmi. Un migrācija šajā ziņā ir perfekts temats, norāda žurnāliste Inga Spriņģe. Jo migrācija gluži instinktīvi mums ir saistīta ar nepatiku un kaut ko svešu. Tas gan nenozīmē, ka saistībā ar to nav problēmu, bet jautājums – kurus faktus politiķi izceļ. 

Pedagogi cerējuši, ka šī vasara būs mierīga, lai gan bijusi nojauta par pēkšņajām izmaiņām nozarē priekšvēlēšanu dēļ un arī tāpēc, ka notikusi valdības maiņa. Tā pēkšņi virzītās Izglītības un zinātnes ministrijas izmaiņas Latvijas Radio komentēja Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Tā esot bijusi ledusauksta ūdens šalts jau ne pārāk siltajā vasarā. Runa esot par izmaiņām devītklasnieku zināšanu vērtēšanā, skolu finansēšanā un par skolēnu skaitu izglītības iestādēs. No nākamā gada skolotājiem gaidāms algas pielikums, taču, vai tā notiks – droši varēsim būt tad, kad šī nauda būs kontā – pauda Vanaga.

"Valdība šobrīd ļoti jaudīgi runā, taču ar darbiem ir, kā ir. Premjers Andris Kulbergs no „Apvienotā saraksta” pamet dažādus tematus un visi tos košļā." Tā intervijā Latvijas Radio valdības rīcību vērtē Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs. Viņš norāda, ka atbildība tajā jāuzņemas medijiem, komentētājiem un opozīcijai, kas vasarā ir atslābusi. "Stāsts par NVO [nevalstisko organizācju] finansējumu ir interesants, bet tas varbūt 10% veido no tā, ko vajadzētu darīt. Viņiem pat nav jāiespringst, jo viņiem ļoti daudz lielus jautājumus neuzdod. Tomēr es teiktu, ka ir pagājuši divarpus mēneši, tas vairs nav maz. Pieņemts rīcības plāns, ko arī, es domāju, ka par maz publiski ir ķidājuši. Pieņēma vienu papīru - 52 punktu deklarāciju. Tad pieņēma otru papīru - rīcības plānu ar 185 punktiem. No tiem uztaisīja 61 [punktu], tad sāka stāstīt, ka trīs no 61 un šodien būs vēl cik no viena. Bet, ja paskatāmies visas iepriekšējās valdības, kuras varam kritizēt, saturs ir tajā pašā stilis

Ir maz ticams, ka mēs novērosim Krievijas ekonomikas sabrukumu tādā līmenī, kāds tas bija 80. gadu beigās pirms PSRS sabrukuma. To Latvijas Radio atzina kara vēsturnieks un Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Krievija esot spējīga eksportēt naftas produktus un to iekšējie resursi pietiekami lieli, lai valsts nesabruktu. Taču ekonomiskā situācija pasliktinoties katru dienu - lēnām un nenovēršami.