Monopols

Viņš tic, ka mazām lietām ir liela vērtība – piemēram, rīta kafijas tasei, kas dod garšu visai dienai. Monopolā saruna ar kafijas grauzdētavas "Tiny Giant" līdzīpašnieku Edgaru Dzirkali. Kafija jau sen vairs nav tikai uzmundrinošs dzēriens. Vienam tā ir rīta rutīna, citam – iemesls uz brīdi apstāties, bet vēl kādam – labs attaisnojums satikt sen neredzētu draugu. Mazā kafijas tasīte ir kļuvusi par vietu, kur dzimst idejas, notiek sarunas un tiek pieņemti lēmumi. Kur slēpjas kafijas spēks? Vai ap vienu tasi patiešām var izveidot veselu dzīvi? Kāds ir tavs rīta kafijas rituāls? Edgars Dzirkalis: Mans rīta kafijas rituāls ir ļoti vienkāršs. Man patīk tā saucamā "dubļu kafija". Esmu no rītiem ļoti slinks, un parasti steidzos. Uzvāru ūdeni, paņemu krūzīti, ieberu kafiju, apleju ar karstu ūdeni, nedaudz pagaidu un baudu kafiju. Tas var likties ļoti jocīgi, ņemot vērā nozari, kurā es esmu. Man liekas, ka tavā nozarē šādus vārdus skaļi teikt ir gandrīz noziegums. Edgars Dzirkalis: Mums ļoti daudz klientu nāk, un

Ir tādi cilvēki, kuru viedoklis liek ieklausīties pat, ja tam nepiekrītam. Cik daudz savam viedoklim dod vietu Jānis Domburs raidījumos „Kas notiek Latvijā?” jautājam viņam Monopolā. Atkal ir vēlēšanu gads, un, kā jau ierasts, kādu laiku pirms nepieciešamības piesaistīt vēlētāju uzmanību, politiskās partijas un aktīvākie politiķi mēdz veikt dažādus manevrus, lai nodrošinātu to atpazīstamību, lai uzspodrinātu tēlu sabiedrības acīs. Cik daudz no šādas politiskās viļņošanās ir vērā ņemama un kad vienkārši labāk pievērt acis? Šķiet, ka to ne vienmēr saprot paši politiķi. Jo mazāk vēlētāju. Bet ir kāds vīrs, kura tiešumu un plašās zināšanas politikas virtuvē novērtē gan televīzijas skatītāji, gan interneta lietotāji. Kas īsti notiek Latvijā un kas pašam Jānim Domburam šķiet saistošākais politikā un ārpus tās? Un vai ir iespējams saglabāt labas attiecības ar cilvēkiem, kuru darbi ne vienmēr šķiet pieņemami?  Raidījumā skan: Pērkons - "Pērkons dārd" Hugh Laurie& Gaby Moreno - "Kiss of Fire"  Måneskin - "Z

Runā, ka suns ir cilvēka labākais draugs, bet vai četrkājainie astaiņi var būt arī labākie kolēģi? Par to Monopolā saruna ar Valsts policijas kinoloģi Gundu Šabanovu. Raidījumā skan: Sudden Lights - "Čikāgā vai Rīgā" SIA - "Unstoppable" Elizabete Gaile - "Zinu, ka pāries"  

Kas ir svarīgāk – iepazīstināt ar mums, latviešiem, pasauli, vai mums, latviešiem, iepazīt pašiem sevi? Šīs sarunas viešņa dara abus – ar vienu kāju dzīvo Berlīnē, kur strādā Vācijas Bundestāgā, ar otru – sastopama tepat Latvijā. Viņa ir Rīgas Latviešu biedrības “Rīgas danči” mākslinieciskā vadītāja un pasaules latviešu semināra 2x2 padomes locekle, un iepazīstina ar latviešu tautas stāstu un folkloru gan ārzemniekus, gan mūs pašus – latviešus. Monopolā saruna ar koklētāju Rozīti Katrīnu Ponni. Pārskaitot lietas, ko Tu dari, rodas jautājums, vai dzīvojam vienā laika sistēmā un tev arī ir tikai 24 stundas diennaktī? Rozīte Katrīna Ponne: Es parasti uz šo jautājumu atbild tā, ka es neskatos seriālus. Tā ir viena lieta, kur es dažkārt ar cilvēkiem nespēju būt uz viena viļņa, jo viņi pasaka kādu joku no kāda seriāla, es nemāku to "translēt". Tā ir viena atbilde. Un salikt prioritātes. Varētu šķist, ka tās ir dažādas pasaules - Vācijas parlaments un latviešu tautumeita ar kokli, bet tu es tautas tērpā un uzstāj

Ko par cilvēku stāsta viņa grāmatu plaukts? Monopolā saruna ar grāmatu antikvariāta saimnieci Gunu Zelmeni par lappusēm, kas glabā vairāk nekā tikai tekstu. Raidījumā skan: Suzanne Vega - "Tom’s Diner" Keith Jarrett - "The Köln Concert" (fragments) Eric Clapton - "Wonderful Tonight" Kārlis Lācis un Aija Vītoliņa - "Pilns kociņš tumšsarkanu ķiršu"

Vai Latvijas uzņēmēji, kuri prot radīt augstvērtīgus produktus un pakalpojumus, prot tos arī aizsargāt? Monopolā saruna ar Latvijas Republikas Patentu valdes priekšsēdētāju Agri Batalauski. Raidījumā skan: Dons - "Kolekcionārs" MUUD - "Nomaina rīti" Detlef - "Četras sienas"

Iemācīties radīt drošas un skaistas mēbeles bērniem ir tikai viena daļa no „ETTE TETE” stāsta. Par to, kā nebaidīties no sava uzņēmuma un tā augšanas, saruna Monopolā ar Lindu Riekstiņu-Šnori un Krišjāni Šnori. Raidījumā skan: Glen Hansard – Falling Slowly San Farmin – Sonsick Tool – Pneuma

Šoreiz radījumā Monopols daudz runājam par velosipēdiem, jo sarunas viesis Toms Alsbergs ap dažādiem divriteņu veidiem izveidojis savu dzīvi – uzņēmumu, sportista karjeru un dzīvesveidu. 

Dana Sinkeviča ir žurnāliste, žurnāla „Lauku Māja” galvenā redaktore un brīvprātīgā Ukrainas armijas atbalstītāja. Savu voluntiera darbu Dana sāka kopā ar draugiem un kolēģiem, tagad darbojas Ganta fondā, gādā karotājiem nepieciešamo palīdzību un pati regulāri dodas uz Ukrainu. Nesen Dana apbalvota ar Ukrainas Bruņoto spēku „Voluntiera krustu” un ļoti lepojas ar šo atzinību. Savukārt, Eleonora Troja ir divu autoru – Ingas Gorbunovas un Danas Sinkevičas – literārais pseidonīms. Ar pseidonīmu publicēti trīs romāni – „Amazones neraud”, „Savu komētu nedzird” un „Krīzes menedžere”. Un pati Dana atzīst, ka vērtīgākā lieta, ko viņai ir iemācījuši vecāki, – spēja meklēt risinājumu, nevis vaidēt, ka viss ir slikti. Raidījumā skan: Nirvana – "Smells Like Teen Spirit" Okean Elzi – "Bez Boyu" Imagine Dragons – "Demons" (Live In Vegas) Līvi – "Deviņvīru spēks"

Muzikanta karjeru Artūrs Uškāns sācis kā Rēzeknes rajona Kaunatas ciema estrādes ansambļa un Rēzeknes rajona kultūras nama estrādes orķestra "Uškāna jaunskunga kapela" vadītājs. Viņš spēlē visu - akordeonu, ermoņikas, kokli, dūdas, stabuli, mandolīnu, elektroniskos taustiņinstrumentus, ģitāru un bungas. Artūrs joprojām ir arī etnoroka grupas "Laimas Muzykanti" sirds, vada etnogrāfisko ansambli "Vabaļis" un darbojas vēl divās grupās - "Ogas" un "Ducele". Šogad entogrupa "Laimas Muzykanti" atzīmē savu 30 gadu jubileju.  Raidījumā skan: Ogas & Armands Alksnis - "Braucamā dziesma" Laimas Muzykanti – "Dzaltoneite" Scott McKenzie - "San Francisco" EtnoZoom: Marko Ojala & Māsas Dimantas - "Pele Kiiriminna"

Vai vēlme būt dabā var kļūt par dzīves vienu no piepildījumiem? Monopolā saruna ar puisi, kurš jau 23. dienu turpina krāt miljons soļus pirmajam solim – ar Edgaru Žagariņu. Projektā "1000000 soļi pirmajam solim!" Edgars Žagariņš mēneša garumā ik dienu mēro 25–30 km, veltot savus soļus bērniem un jauniešiem ar kustību traucējumiem.  Droši vien, ka ir kaut viens klausītājs, kurš šo monopola sarunu klausās austiņās pastaigas vai kādas citas fiziskas aktivitātes laikā, kaut gan ierasti jau radio skan automašīnās vai virtuvēs. Lai kur arī jūs klausāties, runājam par kustību - gan tāpēc, ka  jau piektdien, 12. decembrī, tā pa īstam sāksies Sabiedriskā medija šīgada labdarības maratons "Dod pieci!", gan tādēļ, ka šīs sarunas viesis savā ikdienā kustas gan pats, gan aicina izkustēties ikvienu caur savu zīmolu "Abi divi pārgājieni". Jau 23 dienas viņš katru dienu reizēm viens, bet biežāk kopā ar kādiem līdzgājējiem mēro 33000 soļus, lai līdz labdarības maratona "Dod pieci!" finišam 18. decembrī sakrātu miljons soļu

Arvien tuvāk nāk laiks, kad Sabiedriskā medija labdarības maratons "Dod pieci!" Doma laukumā stikla studijā aicinās palīdzēt bērniem ar kustību traucējumiem. Monopolā aprunājamies ar rehabilitācijas centra "Poga" vadītāju Ilzi Ošāni. Rīgā, Doma laukumā, pamazām iekārtojas Ziemassvētku tirdziņš, un nu jau arī tradicionāli blakus tirdziņam savas aprises ieguvusi Sabiedriskā medija labdarības maratona "Dod pieci!" šī gada stiklus. Gada izskaņa vienmēr saistās ar došanu un palīdzēšanu, bet ir cilvēki un organizācijas, kuri negaida, bet meklē iespējas palīdzēt visa gada garumā. Viena no atpazīstamākajām un lielākajām labdarības organizācijām Latvijā ir "Ziedot.lv", kas spējusi kļūt par tiltu starp tiem, kuriem nepieciešama palīdzība, un sabiedrību.  Šī gada labdarības maratona "Dod pieci!" uzmanības lokā būs sabiedrības mazkustīgums, bet līdzekļi tiks vākti bērniem un jauniešiem ar neiroloģiskiem kustību traucējumiem. Šādiem bērniem un jauniešiem jau 10 gadus ir iespēja vērsties arī rehabilitācijas centrā "Poga"

Savu pirmo tautastērpu Ieva kopā ar mammu izgatavojusi 16 gadu vecumā, un šobrīd viņai to ir daudz - pilns trīsdurvju skapis ar arheoloģiskiem un tradicionāliem tautastērpiem. Ieva Pīgozne ir kultūrvēsturniece, latviešu apģērba vēstures pētniece, mākslas zinātņu doktore. Viņa dzimusi mākslinieka Jāzepa Pīgožņa un tekstilmākslinieces Leontīnes Pīgoznes ģimenē. Ieva popularizē vēsturi, tautas tērpu valkāšanu, tradicionālo kultūru un prasmes, dejo Rīgas Danču kluba deju grupā un vada vēstures rekonstrukcijas un folkloras grupu „Baltava”. "Tajā brīdī, kad cilvēki pārstāj valkāt tradicionālo apģērbu, tas arī tika nolikts un aizmirsts. Bet kad radās koru kustība, interese par to, kā apģērbties koristiem, radīja arī vajadzību pēc tautastērpa. Tajā brīdī šos tautas tērpus radīja no jauna atbilstoši sava laika izpratnei, modes ietekmēm un daudz kam citam. Tā tas turpinājās - uz katriem Dziesmu svētkiem radīja arvien jaunus tērpus, un koristes, koristi nē, tikai koristes, vilka arvien jaunus tērpus," skaidro Ieva Pīgo

Jau 18 gadu vecumā Baiba Šteina uzsākusi darbu ar bērniem, vadot Skolotāju nama bērnu deju ansambli, kurš 1975. gadā turpināja savu darbību VEF kultūras pilī ar nosaukumu „Zelta sietiņš". Kolektīvs mākslinieces vadībā pusgadsimta garumā sasniedzis lielus panākumus, aktīvi koncertējot Latvijā un ārzemēs, un gūstot uzvaras augsta līmeņa konkursos. Baiba Šteina ir vairāk nekā 50 jaundeju horeogrāfe, 30 oriģināluzvedumu scenāriju autore, tostarp bijusi svētku „Rīgai–800" bērnu programmas „Dāvana manai Rīgai" autore un producente, 9. Deju svētku virsvadītāja, 6.–9. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsvadītāja, 7. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskā vadītāja, kā arī neskaitāmu deju lielkoncertu virsvadītāja.  

No 8. februāra kultūrtelpā "OLA Foundation" skatāma Gitas Šmites gleznu izstāde "Laimes krekliņā", kas ir dziļi personisks un emocionāli piesātināts stāsts par ģimeni, mājām un dzimtas saitēm. Izstādes centrālais tēls - mazs balts lina krekliņš - ir mākslinieces bērnības simbols, ko viņas mamma šuvusi, gaidot viņu piedzimstam. Šis laimes krekliņš kļuvis par galveno iedvesmas avotu lielformāta gleznām, kurās caurvijas koks, ainava, ligzda un krekls. Gitas Šmites darbi runā par dzīves esenci - par zemi, mājām un saitēm, kas vieno cilvēkus cauri paaudzēm. Slāņainie krāsu klājumi, kuros atklājas ligzdas zaru smalkums, ozola vainaga spēks un lina krekliņa pavedieni, rada klusas, taču spēcīgas pārdomas par cilvēka saikni ar savām saknēm. Izstāde ir mākslinieces veltījums viņas mammai, kura bija viņas pirmais un nozīmīgākais iedvesmas avots. Raidījumā skan: Anta Eņģele. "Neviens putniņš tā nepūta" Iļģi. "Pirts kurināšana" Kristīne Kalniņa, Raimonds Tiguls. "Zinu, zinu tēva sētu" Kaspars Zemītis. "Tik un tā"